Šodien saņēmu Bite telefona rēķinu un tas bija zaļā krāsā, jo, redz, šie ir par zaļu Latviju. Rēķins sastāvēja no aploksnes un 2 papīra lapām, viena lapa bija rēķins, otra bija reklāma, ka Bite esot zaļa un rēķinus var maksāt arī internetā. Neredzu nekur zaļu, ja neskaita, ka rēķins bija zaļā krāsā. Pirms kāda laika Lattelecom rēķini sastāvēja no vienas lapas, ieskaitot pat vēstuli, nezinu kā ir tagad, jo jau vairākus mēnešus izmantoju internetbanku. Drukāt uz papīriem nav māksla, izdomāt kā visu dabūt uz vienas lapas gan ir.

Man nav nekādu iebildumu pret Bite, jo esmu viņu klients jau 2 gadus (šis rēķins bija 24ais ko saņēmu, jēē, svētki, man un viņiem) un viņi nav sarūgtinājuši mani ne reizi.

Tomēr šis raksts nav tikai par Bite, bet par visām šīm zaļajām akcijām kopā. Manuprāt, pašas akcijas nodara vairāk ļaunuma dabai nekā pati doma un ideja.Tās nepasaka neko jaunu, tik nedaudz uzdzen depresiju un nostalģiju par labākiem laikiem.

Ņemsim par piemēru jaunās mašīnas. Visas mašīnbūves kompānijas taisa vienu modeli pēc otra, vienu pēc otra draudzīgāku dabai. Ir tikai viena lieta ko viņi piemirsuši. Cilvēks, kas vēlēsies iegādāties jaunu mašīnu, veco notirgos kādam citam, jo vajadzēs naudu dēļ pirmās iemaksas. Un mašīna nonāks cita rokās. Šis cilvēks iegādāsies sev jaunu mašīnu, bet vecā jau nekur nepazudīs, un pēc maniem matemātiskajiem aprēķiniem, tagad ir divas mašīnas, kas kaitē dabai.

Vēl, kas būtiski kairina man prātu, ir celofāna maisiņi un plastmasas pudeles. Esmu pabijis diezgan daudzās EU valstīs un ievērojis, ka lielveikalos īpaši neatbalsta maisiņu pārdošanu, bet pie kasēm ir kastes no pakām, gan kartona, gan koka. Un šis nav tikai lētā gala veikalos, ir arī kvalitatīvajos. Pie mums tādas lietas nenotiek. Lai aiznestu preci līdz mašīnai, kas novietota praktiski veikalā, mēs sagrābjam kaudzi maisiņu čut ne katrai precei. Man ir vesela kaudze maisiņu mājās, nezinu kur tos likt, ārā nemetu, bet katreiz ejot uz veikalu, paņemu līdzi, lai nav jāpērk jauns. Tomēr ne vienmēr sanāk paņemt un tad nākas pirkt jaunu un tas nonāk pie tā jau lielās maisiņu kolekcijas.

Ja cilvēks pats nevar izdomāt kas ir labi dabai, tad varbūt par to būtu jādomā jau pašā saknē, kas rada šo problēmu, tiem, kas piedāvā preci, kura kaitēs dabai. Ne viss ko pārdod tiek pārstrādāts vai nonāk izgāztuvēs. Agrāk modē bija nodot stikla taru, daži vēl tagad to dara, bet lielākā daļa ir pārāk lepni. Mēs esam alus dzērāju tauta un domāju, ka praktiski visiem mājās atrastos kāda tukša pudele, kas stāv novārtībā un gaida miskastes maisu. Tomēr tā nevajadzētu būt, pudeles var nodot un tās tiks izmantotas vēlreiz. Reti kura pudele pēc svalkas apmeklējuma ir lietojama vēlreiz. Daudzās valstīs pieņem arī plastmasas pudeles, lai tas notiktu pie mums, nezinu kas jānotiek. Varbūt Getliņi paliktu tik lieli, ka, ja uzpūstu lielāks vējš, tad smaka nonāktu līdz Rīgas centram tad kāds sāktu domāt kā novērst problēmu.

Varbūt šī krīze būs iemesls domāt par lietām, kas ir pašsaprotamas, jo treknajos gados reti kurš aizdomājās par atkritumiem un piesārņojumu. Tagad daudziem brīva laika ir atliku likām, varbūt derētu apsēsties un padomāt kā tu vari ietekmēt savu un bērnu nākotni.

P.S. Mēs neglābjam Zemi, mēs glābjam cilvēci. Zeme nekur nepazudīs, mēs gan…