Hmm, šorīt braucot vilcienā redzēju emo. Man jau nekas pret viņiem nav, tas tā zināšanai. Vienkārši iešāvās prātā viena doma. Emo ir 180% pretējā virzienā no amīšu hipijiem. Vai tad tā nav? Hipiji priecājas par visu, tusējas, klausās jautru mūziku, utt. Bet emo vieni paši šēž kādā stūrī un klausās kā no sienām krāsa lobās nost (gluži kā Garfields). Vienīgi sakrīt tas, ka abi bojā savu ķermeni, Vieni ar narkotikām, otri ar nažiem un citiem asiem priekšmetiem. Hipiji kā dzīvesstils izveidojās tālajos 60mitajos un pastāvēja līdz 80ajiem gadiem. Emo atkal izveidojās 90to gadu vidū. Varbūt emo ir tāds kā aftershock? Tā kā pasaule uzvarēja un hipiji zaudēja savu spēku, varbūt viņi visi nolīda pagrabos un sēroja par labajiem gadiem? Klausījās drūmu mūziku un centās padarīt sev galu…

Ehh, tās ir tikai manas pārdomas šai agrajā un daudz maz vēsajā rītā. Tā kā man šķiet, ka pasaule ir apstājusies un nenotiek praktiski nekas ievērības cienīgs, kas gan cits atkliek, ja ne rakstīt bullshitu ko neviens tā arī neizlasīs.