Šodien bija tā diena, kad filmu industrija izmainījās. Protams, uz labo pusi. Šodien bija tā diena, kad iznāca Avatar. Visi zināja, ka tā būs laba filma, bet neviens nevarēja pat iedomāties cik laba. Es domāju specefektu ziņā. Šī nav parasta 3D filma, kur katreiz kā ir iespēja izmantot dumju efektu ar roku vicināšanu uz kameras pusi. Šī ir filma, kurā ar 3D palīdzību tiek veidota vesela pasaule (Pandora), kurā ir neskaitāmi detaļu līmeņi, cits par citu krāsaināks un izteiktāks. Ja parastajās (2D) filmās galvenā kadra kompozīcija ir saistīta ar stāstu, tad šeit viss šķiet dabīgs. Tā kā tam tur jāiederas. Tas, protams, ka visa šī pasaule reāli nemaz neeksistē un tā radīta no nulles. Citreiz pat likās, ka es vairāk pievēršu uzmanību dabas skatiem, jo ir viena lieta, kas lika nedaudz vilties (bet tikai nedaudz). Tas ir dialogs. Tā praktiski nav un ja ir, tad tas ir samākslots. Tas varbūt, ka lielākā daļa filmas tika radīta ar datora palīdzību un aktieri nemaz nezināja kā tā izskatīsies beigās. Reālā pasaulē ir daudz vieglāk pieskaņot dialogu nekā tas ir šāda tipa filmā. Dialogi netraucē filmai būt ideālai, tikapat labi to varētu nemaz nebūt. Visu filmu var skatīties kā dokumentālu makslas darbu par Pandoru un tās dabu un iemītniekiem.

Nezinu kāpēc, bet pirms filmas iznākšanas daudzi domāja, ka 10 pēdas gari, zili citplanētieši (Na’vi) uz lielā ekrāna būs nepierasti, bet jau pēc pāris minūtēm es biju pie tiem pieradis. Drīzāk daļa kur bija reāli cilvēki man likās savāda. Varbūt tā tam arī bija jābūt. Nezinu.

Šo filmu iesaku pilnīgi visiem. Tā OBLIGĀTI jāskatās 3D formātā, jo 2D nebūs tas. Jāskatās kinoteātrī arī tāpēc, ka filma izmaksāja daudz (ap pusmiljardu dolāru), un, ja visi sadomās “iegādāties” to internetā, tā neatpelnīs naudu un tad šādas filmas mums vairs neredzēt.

2 komentâri