Šorīt nezināmu iemeslu dēļ pa miegam sajaucu cik rāda pulkstenis. Bija paredzēts celties pus astoņos, bet piecēlos jau sešos. Pamodos, paskatījos pulkstenī un likās, ka laiks celties uz darbu. Piecēlos, paēdu, piesēdos pie datora un skatos, ka vēl pat septņi nav. Jokaini. Varu saderēt, ka pa to laiku biju ieskatījies pulkstenī vismaz trīs reizes un nevienu no tām īsti nepiefiksēju cik tas rāda. Nu nekas, miegs nenāca un laika ar vairs nebija tik daudz atlicis, lai pasnauduļotu.

Vispār tīri ineresanti, ja pieceļos ātrāk. Diena liekas daudz gaišāka un dzīvespriecīgāka. Arī spēka vairāk liekas. Nezinu tik vai spētu celties tik agri, jo tad sanāktu iet ātrāk gulēt, lai izgulētos, bet man labāk patīk vakari. Saka, ka no rīties darbs padodas labāk, bet man tieši otrādi, vakaros spēju izdarīt daudz vairāk, pat tad ja bijusi gara un nogurdinoša diena.

Varbūt pie vainas labais laiks kas aiz loga klauvē un cenšas tikt iekša. Saulīte spīdēja šodien īpaši silti, laikam pavasaris sācies pa nopietnam. Redzēju pirmo taureni. Tas bija tāds brūngans ar sarkaniem spārniem. Vēl pāris citas krāsas, kas gan īpaši neizcēlās. Parasti gan pirmais ko redzu bijis dzeltenā krāsā. Nezinu vai tam var ticēt, kādā krāsā redzi pirmo taureni, tāda būs visa vasara. Tātad, raibs, sanāks, ka būs raiba vasara.

Tas arī viss, novēlu izbaudīt pavasarīgo laiku kamēr var, jo drīz būs lielie karstumi, kas baudāmi tikai pie ūdens vai tajā. Sākusies šašļiku sezona…