Pamanīju, ka no Google uz manu blogu nāk diezgan daudzi, kas meklē kādu informāciju par Twitter. Tomēr man nav bijis neviens raksts par to , tāpēc izdomāju kaut ko  īsi uzrakstīt. Twitterim jau 3 gadi nosvinēti (21. marts, 2009. gads), tomēr daudzi vēl nezina kas tas tāds.

Kas tad Twitter īsti ir? Tas ir sociāls tīkls, kurā tu dalies informācijā ar saviem draugiem. Dalīšanās notiek ar īsiem komentāriem 140 simbolu apjomā. Tu vari sekot līdzi draugiem, slavenībām un citiem zvēriem, tie var arī sekot tev. Visa uzbūve ir pavisam vienkārša un tā radīta, lai tu varētu dalīties ar to, kas škiet svarīgs vai  vienkārši pieminēšanas vērts.

Manuprāt, viss kas jāzina par Twitter, ir atrodams šeit. Tur ir klienti visām operētājsistēmām, pat ieskaitot mobīlos telefonus. Ir arī vesela  kaudze ar pieejamajiem widgetiem un palīgaplikācijām, kas atvieglo tweetot. Protams, pati čivināšana ir tik viegla, ka trīsgadīgs mācētu, ja vien māk apieties ar datoru un rakstīt.

Ir arī visādas nekam nederīgas statistikas, utt. ko var pētīt, ja ir laiks un vēlēšanās.

Ja vēlies atrast kādu latvieti iekš Twitter, tad ej uz ttop.lv, kur apkopoti topā visi mūsējie čivinātāji.

follow me on twitter thumb Par Twitter

Pats īpaši daudz nečivinu, jo neesmu atradis tādu klientu caur kuru man liktos visērtāk to darīt. Caur web it kā šķiet pats labākais variants, bet turēt vislaik  atvērtu tab ar negribās. Uz XP droši vien nekā widgetveidīga nav, gribu ko tādu, kas atdala kerānu pilnībā, tas ir, nodala pilnu sleju nevis tikai stāv pa virsu citām lietām.

Nav komentâru

Iebrienot onkulis.com, ievēroju šo video, noskatījos un mana reakcija bija WTF!? Nopietni, nedaudz pa traku nav?

Video:

Video no video.leta.lv

Cik esmu ievērojis iekš youtube.com, tur video kuri paredzēti noteiktiem reģioniem (piemēram, tikai ASV), nav pieejami citur. Protams, var izmantot proxy vai ko tādu. Ja jau video atvērts visai pasaulei, tad ar ko mēs esam sliktāki par citām valstīm? Mēs jau neesam vainīgi, ka iekš youtube ir cilvēki, kas augšuplādē bez atļaujas video mūzikas klipus. Tur ir ar dažādi kanāli kas skaitās oficiāli, tajos video parasti atbilst visiem noteikumiem un ievietotos video var skatītīes paredzētajos reģionos. Atgādina nedaudz Hulu.com, Tur vismaz viss savests kārtībā, viss kas domāts ASV, redzams tikai ASV.

Ne jau AKKA/LAA varēs kontrolēt ko mēs skatamies, bet Youtube.

Par to, ka blogos ievietotie video no youtube.com ir pretlikumīga rīcība un par to var sodīt, ir kaut kāds bullshit, nekas vairāk. Pirmkārt, video neatrodas uz servera kur hostējas blogs. Otrkārt, man likās, ka Youtube video strīmojas un uz to mirkli glabājas operatīvajā atmiņā, tādējādi tu to neglabā uz sava cietā diska nepārkāpjot nekadas autortiesības. Treškārt, AKKA/LAA laikam neseko līdzi internetam, jo Youtube jau pastāv labu laiku un nedomāju, ka šie to pamanījuši tikai tagad. Varēja jau sākt sadarbību agrāk, nevis nevienam nesakot, mocīt mūsu blogerus par to, ka tie dara ko pretlikumīgu. Ja viņi būtu publiskojuši vai kaut kā devuši ziņu par to, ka šāda rīcība ir pretlikumīga, varbūt mēs arī to ievērotu. Šķiet, ka es  te esmu ielicis pāris mūzikas video, varu izņemt, bet neredzu iemeslu to darīt. Ja video neatbilstu Youtube noteikumie, tas būtu dzēsts no Youtube. Pats esmu par to pārliecinājies, kad reiz augšuplēdēju vienu comedycentral raidījuma fragmentu un to dienas laikā dzēsa. Ja jau šie mūzikas video iekš youtube stāv jau gadu vai pat vairāk, tad jau laikam viss ok ar tiem. Ir organizācijas, kas nodarbojas ar mūzikas izplatīšanu, manuprāt, viņiem jāveic sarunas ar youtube par tur izvietotajiem video nevis mums jādomā drikst vai nedrīkt skatīties iekš Youtube izvietoto video…

3 komentâri

No šodienas (laikam) iekš draugiem.lv dažas pārmaiņas. Pirmkārt, ādiņu sistēma beidzot savesta kārtībā. Prieks par to. Tagad mainot ādiņas nekas negļuko un izskatās daudz kārtīgāk viss. Otrkārt, jau kādu laiku tiek uzlabotas dienasgrāmatas. Cik esmu novērojis, arī tās lietotāju ir palicis vairāk. Var redzēt, ka no turienes dzims arī kāds jauns blogeris. Treškārt un galvenokārt, pie vestuļu sūtīšanas jauna iespēja:

gfdgdfg Draugiem.lv vēstuļu sūtīšanai jauna iespēja

Jā, tā ir video/audio pievienošana. Vajadzīgs tik mikrofons vai web kamera.

Tagad lai sazinātos ar draugiem vairs pat no mājas nevajadzēs iziet, lai redzētu viņa/as ģīmi. Ja nepietika ar albumiem, tagad šie būs arī vēstulēs.

Nav komentâru

Dažs labs mani mocīja, ka šim esot slinkums rakstīt www. Iekš Firefox www pieliekas laikam pats, tāpēc nebiju ievērojis, ka adrese nedarbojas bez www. Šodien atjaunojās mana profila informācija iekš nic.lv (baigi patīk tā jaunā sistēma, pats visu var beidzot nomainīt nevis rakstīt epastu un gaidīt atbildi mūžīgi) un nolēmu noņemt to www. Noņēmu un jau pēc minūtes viss darbojas.

Tikai tagad vairs nedarbojas ar www. Īsti nezinu kas jādara tālāk. Pētu internetu, bet vienīgais ko atradu ir .htaccess faila satura mainīšana. Tomēr kaut kā negribas bezjēdzīgi uz dullo ko testēt, jo ir bijusi slikta pieredze ar to failu.Varbūt pietiek ar kādu pluginu?

Gan jau kādam ir kāds bookmarks vai kas tamlīdzīgs ar www, kādu dienu vēlēsies apmeklēt manu blogu, bet uzrādīs, ka nestrādā.

3 komentâri

Uzcepu jaunu paskatu. Strādā uz Firefox, gļuko uz Opera un IE. Besī ārā, tie browseri nejēdz lasīt manu CSS, kurš ir validēts un bez kļūdām. Nāksies taisīt katram browserim savu CSS. Nekas. Vēl šādas tādas izmaiņas uztaisīšu, bet beigās droši vien nekas vizuāli vairs nemainīsies.

Pāris funkcijas palaidu testa režīmā, piemēram, “Līdzīgi raksti“. Neesmu vēl atkodis kā tas meklē līdzīgos rakstus, bet gan jau ar laiku.

3 komentâri

Pats šo zvēru nelietoju, bet reģistrējies esmu un pa brīdim arī iebrienu, palasu ko citi sarakstījuši. Esmu ievērojis, ka pat slavenības pievērsušas uzmanību šai lietai. Protams, slavenības arī ir tikai cilvēki un viņiem ir līdzīgas intereses. Cilvēkiem patīk, ja par viņiem atceras un interesējas. Tas ir viņu dabā, censties būt pamanītam. Neticu, ka kāds to dara tikai dēļ sevis, jo maz ticams, ka tu pats savas ziņas lasīsi, kas rakstītas dažas dienas atpakaļ. Ziņās nav dziļu domu vai satura, protams, ir izņēmumi. Ir kas cenšas izkliegt savu domu tā lai tam būtu kaut kāda jēga.

No kaut kurienes internetā nokopēju šo citātu (lapa kur ņēmu jau bija aizguvusi tos no citas vietas nenorādot no kurienes):

The clinical psychologist Oliver James has his reservations. “Twittering stems from a lack of identity. It’s a constant update of who you are, what you are, where you are. Nobody would Twitter if they had a strong sense of identity.”

un

“Using Twitter suggests a level of insecurity whereby, unless people recognise you, you cease to exist. It may stave off insecurity in the short term, but it won’t cure it.”

Tomēr vai šī nodarbe ir kas jauns? Nav jau tā, ka mēs pirms tam nesazinājāmies ar līdzīgu veidu. Kaut vai tajā pašā myspace varēja rakstīt ko šobrīd dari vai atrodies, vai arī kā jūties dotajā brīdī. Arī draugiem.lv nav nekāds izņēmums, ļoti daudzi vietā kur jāraksta sava dzīves vieta, raksta pavisam ko citu. Visādas dumjības kā dziesmas kas šobrīd tīk vai to, ka patīk kaimiņu Toļiks. Var jau teikt, ka tas galīgi nav kā twitter pakalpojums, bet es domāju, ka tas ir tas pats. Tā ir cenšanās sevi kaut kā pierādīt un parādīt pasaulei, ka tu vēl esi un eksistē. Šobrīd, ja tevi nevar atrast internetā vai sazvanīt, tas praktiski nozīmē, ka tu neeksistē. Cilvēki daudz retāk iet ciemos, satiekas dzīvē. Tas viss notiek dēļ tā, ka cilvēks jūtas pilnīgi gandarīts ar to, ka tiek atpazīts interntetā. Viņam pietiek ar tiem “draugiem” ko var satikt onlainā jebkurā laikā neizejot no mājas. Vēl labāk, nevajag pat celties no krēsla.

Protams, visam pasākumam droši vien ir arī kāda pozitīvā puse. Var iegūt jaunus draugus un varbūt pat ar tiem tikties reālajā dzīvē. Var uzzināt jaunumus, tādus kas tevi interesē, jo pēc būtības tev twitterdraugi būs ar daudz maz līdzīgām interesēm. Var arī iesaistīties kādā diskusijā. Esmu arī ievērojis, ka cilvēki prasa padomus vai tieši otrādi, dod kādam padomu. Manuprāt, tas ir samērā lieliski.

Es nenosodu nevienu, kas lieto Twitter, arī man ir visādi ieradumi. Līdzīgu rakstu, protams, varētu arī raktīt par praktiski jebkuru sociālo lapu.

6 komentâri

Pāris dienas nebiju iegriezies nekur.lv un nezināju par šo akciju. Pie refereriem pamanīju, ka vienā blogā pieminēts mans blogs. Tas bija Vilhelma Meistara blogs. Laikam pienākums turpināt stafeti un uzrakstīt septiņas lietas par sevi.

Pirmā lieta būs tā, ka esmu 22 gadus vecs, bet jūtos nedaudz vecāks. Tas varbūt tāpēc, ka esmu paspējis daudz ko piedzīvot, arī slikto. Jau no bērnības esmu darījis lietas ko parasti dara pieaugušie. Piespiedu kārtā nācās izkāpt no smilškastes un skatīties uz pasauli caur lielo acīm. Jau no kādu 14 gadu vecuma es esmu strādājis katru vasaru nopietnus darbus. Ja citi sēdēja pludmalē, tad es strādāju un pelnīju naudu. Jau 18 gadu vecumā biju paguvis strādāt ārzemēs. Tāpēc liekas, ka pieaugu ātrāk, es pat zinu cilvēkus, kas tagad pat manā vecumā nav īsti strādājuši. Nezinu kas par iemeslu tam ir, bet, manuprāt skola neiemāca strādāt, tikai paša pieredze palīdz kulties pa dzīvi uz priekšu. Varbūt man nebija īstas bērnības kā tā aprakstīta grāmatās vai redzama filmās, tomēr esmu gandarīts, ka savos 22 gados esmu redzējis pasaules tumšo un neglīto pusi, kas ir darba devēja un darba ņēmēja savstarpējās attiecības.

Otrā lieta būtu tā, ka necenšos skriet līdzi modei. Varbūt reizēm, bet tas tikai, ja lieta par ko visi fano ir praktiska un noderīga. Viens iemesls tam varētu tas, ka vienmēr ir bijis tā, ka man patīk alternatīvas. Neciešu monopolu kā tādu, patīk, ja varu izvēlēties. Visi tie modes sekotāji man liekas maniakāli noskaņoti bez radošās domāšanas. Šiem tik sapaka, k tas ir labs un viņi to lieto. Man tā nav. Reklāmām es nepakļaujos un nepērku visu ko redzu tajās.

Trešā lieta. Esmu skeptiski noskaņots jebkurai ticībai, bet neesmu ateists. Mēs esam paši savas laimes kalēji un neviena augstāk par likumu stāvoša persona vai bijība nevada mūs, un mūsu nākotne nav atkarīga cik bieži lūdzamies vai apmeklējam kādu svētu vietu. Tas ir tikai placebo efekts, lai atvieglotu dzīvi. Es nevaru pielūgt personu vai ko citu, ja to neviens nav redzējis. Agrāk pielūda Sauli, to es varu saprast. Tolaik viss bija atkarīgs no tas, piemēram, pārtikas audzēšana. Tātad, noderīga lieta.

Ceturtā lieta. Pēdējā laikā diezgan bieži sanāk lietot alkoholu. Lietoju to tikai tusiņos vai ar draugu lokā. Nedzeru viens. Tomēr vēlētos lietot mazāk. Pats to lietot sāku diezgan vēlu, pirmo reizi vairāk par vienu glāzi laikam izdzēru devītajā klasē. Protams, tas ir labi, salīdzinot ar to, ka lielāko daļu cilvēku ko pazinu tai laikā, to bija lietojuši diezgan lielās devās un bieži. Līdz kādam 20. gadu vecumam dzēru tikai alu. Tagad esmu ievērojis, ka man parādījusies gaume un esmu palicis ļoti izvēlīgs. Zinu ko lietošu un cik daudz.

Piektā lieta. Neesmu īpaši sportisks. Tas varūt tāpēc, ka bērnībā sākumskolā nebija īpaši interesantas sporta stundas un mani tas nepiesaistīja. Arī pamatskolā īpaši neienteresēja, jo lielu daļu laika pavadīju mācībām. Tomēr daži sporta veidi patika, tie kas saistīti ar vieglatlētiku, piemēram, tāllēkšana. Vairāk patika tādi sporta veidi, kuri nebija skolas programmās. Vidusskolā izstiepos diezgan garš un ja mazākajās klasēs mani būtu piesaistījis basketbols, droši vien būtu deizgan sakarīgs spēlētājs. Tomēr nav jēgas domāt kas būtu, ja būtu. Man vairāk patīk sporta veidi, kas neprasa lielu attālumu veikšanu.

Sestā lieta. Man grūtu kļut atkarīgam no kaut kā. Vienmēr, arī slikti ieradumi, man ātri pāriet. Bieži vien arī labas lietas, kas noder vēlāk dzīvē, ātri vien apnīk. Man grūtu koncentrēties uz vienu lietu un vēl grūtāk to pabeigt. Man patīk viss process, arī iznākums, bet tie pēdējie kādi 10% ir paši grūtākie. Kaut arī zinu, ka tas man neaizņems daudz laika vai spēka, tāpatās man ir problēmas koncentrēties uz darbu. Tālāk par atkarību. Man lielākoties patīk izmēģināt lietu vai darbu, tāpēc bieži vien es nemaz nedaru vai nelietoju to vispār. Protams, tas iz slikti, jo dzīvē viss jāpiedzīvo, lai beigās teiktu, kā, jā, esmu dzīvojis pilnvērtīgu dzīvi. Tomēr ir ļoti maz tādu cilvēku, kas tā varētu teikt un es neesmu viens no tiem. Reizēm tā atkarība ir ilgāka, ja kāds no paziņām dara to pašu, tas ir kā stimuls turpināt, jo man patīk sacensības.

Pēdējā septītā lieta. Jūtos vientuļš. Nopietni. Par šo lietu nav ko īsti rakstīt, bet tāda ir tā patiesība.

2 komentâri