Pāris dienas nebiju iegriezies nekur.lv un nezināju par šo akciju. Pie refereriem pamanīju, ka vienā blogā pieminēts mans blogs. Tas bija Vilhelma Meistara blogs. Laikam pienākums turpināt stafeti un uzrakstīt septiņas lietas par sevi.

Pirmā lieta būs tā, ka esmu 22 gadus vecs, bet jūtos nedaudz vecāks. Tas varbūt tāpēc, ka esmu paspējis daudz ko piedzīvot, arī slikto. Jau no bērnības esmu darījis lietas ko parasti dara pieaugušie. Piespiedu kārtā nācās izkāpt no smilškastes un skatīties uz pasauli caur lielo acīm. Jau no kādu 14 gadu vecuma es esmu strādājis katru vasaru nopietnus darbus. Ja citi sēdēja pludmalē, tad es strādāju un pelnīju naudu. Jau 18 gadu vecumā biju paguvis strādāt ārzemēs. Tāpēc liekas, ka pieaugu ātrāk, es pat zinu cilvēkus, kas tagad pat manā vecumā nav īsti strādājuši. Nezinu kas par iemeslu tam ir, bet, manuprāt skola neiemāca strādāt, tikai paša pieredze palīdz kulties pa dzīvi uz priekšu. Varbūt man nebija īstas bērnības kā tā aprakstīta grāmatās vai redzama filmās, tomēr esmu gandarīts, ka savos 22 gados esmu redzējis pasaules tumšo un neglīto pusi, kas ir darba devēja un darba ņēmēja savstarpējās attiecības.

Otrā lieta būtu tā, ka necenšos skriet līdzi modei. Varbūt reizēm, bet tas tikai, ja lieta par ko visi fano ir praktiska un noderīga. Viens iemesls tam varētu tas, ka vienmēr ir bijis tā, ka man patīk alternatīvas. Neciešu monopolu kā tādu, patīk, ja varu izvēlēties. Visi tie modes sekotāji man liekas maniakāli noskaņoti bez radošās domāšanas. Šiem tik sapaka, k tas ir labs un viņi to lieto. Man tā nav. Reklāmām es nepakļaujos un nepērku visu ko redzu tajās.

Trešā lieta. Esmu skeptiski noskaņots jebkurai ticībai, bet neesmu ateists. Mēs esam paši savas laimes kalēji un neviena augstāk par likumu stāvoša persona vai bijība nevada mūs, un mūsu nākotne nav atkarīga cik bieži lūdzamies vai apmeklējam kādu svētu vietu. Tas ir tikai placebo efekts, lai atvieglotu dzīvi. Es nevaru pielūgt personu vai ko citu, ja to neviens nav redzējis. Agrāk pielūda Sauli, to es varu saprast. Tolaik viss bija atkarīgs no tas, piemēram, pārtikas audzēšana. Tātad, noderīga lieta.

Ceturtā lieta. Pēdējā laikā diezgan bieži sanāk lietot alkoholu. Lietoju to tikai tusiņos vai ar draugu lokā. Nedzeru viens. Tomēr vēlētos lietot mazāk. Pats to lietot sāku diezgan vēlu, pirmo reizi vairāk par vienu glāzi laikam izdzēru devītajā klasē. Protams, tas ir labi, salīdzinot ar to, ka lielāko daļu cilvēku ko pazinu tai laikā, to bija lietojuši diezgan lielās devās un bieži. Līdz kādam 20. gadu vecumam dzēru tikai alu. Tagad esmu ievērojis, ka man parādījusies gaume un esmu palicis ļoti izvēlīgs. Zinu ko lietošu un cik daudz.

Piektā lieta. Neesmu īpaši sportisks. Tas varūt tāpēc, ka bērnībā sākumskolā nebija īpaši interesantas sporta stundas un mani tas nepiesaistīja. Arī pamatskolā īpaši neienteresēja, jo lielu daļu laika pavadīju mācībām. Tomēr daži sporta veidi patika, tie kas saistīti ar vieglatlētiku, piemēram, tāllēkšana. Vairāk patika tādi sporta veidi, kuri nebija skolas programmās. Vidusskolā izstiepos diezgan garš un ja mazākajās klasēs mani būtu piesaistījis basketbols, droši vien būtu deizgan sakarīgs spēlētājs. Tomēr nav jēgas domāt kas būtu, ja būtu. Man vairāk patīk sporta veidi, kas neprasa lielu attālumu veikšanu.

Sestā lieta. Man grūtu kļut atkarīgam no kaut kā. Vienmēr, arī slikti ieradumi, man ātri pāriet. Bieži vien arī labas lietas, kas noder vēlāk dzīvē, ātri vien apnīk. Man grūtu koncentrēties uz vienu lietu un vēl grūtāk to pabeigt. Man patīk viss process, arī iznākums, bet tie pēdējie kādi 10% ir paši grūtākie. Kaut arī zinu, ka tas man neaizņems daudz laika vai spēka, tāpatās man ir problēmas koncentrēties uz darbu. Tālāk par atkarību. Man lielākoties patīk izmēģināt lietu vai darbu, tāpēc bieži vien es nemaz nedaru vai nelietoju to vispār. Protams, tas iz slikti, jo dzīvē viss jāpiedzīvo, lai beigās teiktu, kā, jā, esmu dzīvojis pilnvērtīgu dzīvi. Tomēr ir ļoti maz tādu cilvēku, kas tā varētu teikt un es neesmu viens no tiem. Reizēm tā atkarība ir ilgāka, ja kāds no paziņām dara to pašu, tas ir kā stimuls turpināt, jo man patīk sacensības.

Pēdējā septītā lieta. Jūtos vientuļš. Nopietni. Par šo lietu nav ko īsti rakstīt, bet tāda ir tā patiesība.

2 komentâri