Watchmen…

Heard a joke once: Man goes to doctor. Says he’s depressed. Says life seems harsh and cruel. Says he feels all alone in a threatening world where what lies ahead is vague and uncertain. Doctor says “Treatment is simple. Great clown Pagliacci is in town tonight. Go and see him. That should pick you up.” Man bursts into tears. Says “But, doctor…I am Pagliacci.” Good joke. Everybody laugh. Roll on snare drum. Curtains.

Un visi teica, ka šo grafisko noveli neviens nespēs radīt filmā. Viņi visi kļūdījās. Tā pamatīgi. Tiko atgriezos mājās no kinoteātra un joprojām viss ķermenis brēc OMFG! Esmu lasījis pašu grafisko noveli un saku godīgi, filma tur līdzi. Skatoties filmu, atmiņā uzreiz pavīda katrs zīmējums, katra aina, katra saruna. Diezgan spocīgi, bet tajā pašā laikā superīgi un iespaidīgi.

Kad pirmo reizi dzirdēju par šo filmu, man ne prātā nenāca, ka sanāks kas tāds. Es tolaik vēl nebiju lasījis pašu noveli, bet biju dzirdējis par to. Nolēmu izlasīt un tā nelika vilties. Viena no sarežģītākajām lasāmvielām, iespējams, nevisiem saprotama ar pirmo reizi, bet jau no pirmās lappuses tā mani aizkustināja ar saturu ko tā piedāvāja. Es līdz tam laikam nebiju neko tādu lasījis, pat ne ko līdzīgu vai iespaidīgu. Protams, stāsts  lekā pa laika periodiem un jāatceras fakti, lai turpinātu lasīt tā, ka saproti kas un kā, bet tai pašā laikā var izbaudīt ko burvīgu un prātam neaptveramu.

On Friday night, a Comedian died in New York. Someone threw him out of a window and when he hit the sidewalk his head was driven up into his stomach. Nobody cares. Nobody cares but me.

Tāda arī ir filma. Nedaudz vienkāršota laika līnija, nedaudz apstrādāta tā, lai veidotos dialogi un stāsts, bet var paciest minimālās sekas kas radītas, lai izveidotu filmu. Jau pirmie kadri filmai sākoties ir praktiski identiski novelei, pat leņķi kā viss filmēts un atainots tādi paši. Es bij uuztraucies par to vai filmas fons būs tikpat bagāts kā novelē, visas apzīmētās sienas, avīzes uz ielām, utt. It kā bija, bet likās par maz. Nezinu, varbūt nepamanīju, jo besī ārā tie subtitri kas apakšā, tie novērš visu skatīšanos. Nezinu kāpēc, bet mani tie piesaista pie lasīšanas, kaut arī angļu valodu pārzinu tādā līmenī, ka tos titrus varētu arī pats uzrakstīt. Daudz maz… Īpašu gandarījumu veidoja izmeklētā mūzika. Es biju jau dzirdējis visas dziesmas, vienu pat te iepostoju pārus rakstus atpakaļ. Visas dziesmas bija perfektas, tik atbilstošu mūziku sanāk reti kad dzirdēt.

Diezgan daudz slow motion, bet tas netraucē, tieši padara filmu labāku.

Viena lieta gan nepatika, nedaudz pietrūka kontakta ar skatītāju. Grūti pastāstīt kas tieši trūka, bet vietām likās, ka informācija uz ekrāna nenonāk līdz manām smadzenēm. Varbūt tā mana problēma, varbūt filmas. Droši vien tas tāpēc, ka nebiju kārtīgi izgulējies. Ideja kaut kad nākošnedēļ iet skatīties filmu vēlreiz, lai var piefiksēt visu garām palaisto.

Mirkļa cilvēki

Mans novērtējums 10/10…

Varbūt kādam liksies, ka 10 ir pa daudz, man vienalga…

Pirms ejiet skatīties filmu, iesaku izlasīt vispirms grafisko noveli. Neko nezaudēsiet, tik iegūsiet.